magistratus
- ma·gis·trā·tus
magistrātus m
| enkelvoud | meervoud | |
|---|---|---|
| nominatief | magistrātus | magistrātūs |
| genitief | magistrātūs | magistrātuum |
| datief | magistrātuī (magistrātū) | magistrātibus |
| accusatief | magistrātum | magistrātūs |
| vocatief | magistrātus | magistrātūs |
| ablatief | magistrātū | magistrātibus |