beluinus

Latijn

Woordherkomst en -opbouw

• afgeleid van bēlua

Bijvoeglijk naamwoord

bēluīnus

1. (post-klassiek) dierlijk

Verbuiging

	enkelvoud			meervoud
	mannelijk	vrouwelijk	onzijdig	mannelijk	vrouwelijk	onzijdig
nominatief	bēluīnus	bēluīna	bēluīnum	bēluīnī	bēluīnae	bēluīna
genitief	bēluīnī	bēluīnae	bēluīnī	bēluīnōrum	bēluīnārum	bēluīnōrum
datief	bēluīnō	bēluīnae	bēluīnō	bēluīnīs	bēluīnīs	bēluīnīs
accusatief	bēluīnum	bēluīnam	bēluīnum	bēluīnōs	bēluīnās	bēluīna
ablatief	bēluīnō	bēluīnā	bēluīnō	bēluīnīs	bēluīnīs	bēluīnīs
vocatief	bēluīne	bēluīna	bēluīnum	bēluīnī	bēluīnae	bēluīna
Vergrotende trap (comparatief) (nom. m. enk.): bēluīnior
Overtreffende trap (superlatief) (nom. m. enk.): bēluīnissimus