pugnus
Uiterlijk
pūgnus m
- vuist
- vuistslag, vuistgevecht
- (Seneca) een handvol
| enkelvoud | meervoud | |
|---|---|---|
| nominatief | pugnus | pugnī |
| genitief | pugnī | pugnōrum |
| datief | pugnō | pugnīs |
| accusatief | pugnum | pugnōs |
| vocatief | pugne | pugnī |
| ablatief | pugnō | pugnīs |
pūgnus m
| enkelvoud | meervoud | |
|---|---|---|
| nominatief | pugnus | pugnī |
| genitief | pugnī | pugnōrum |
| datief | pugnō | pugnīs |
| accusatief | pugnum | pugnōs |
| vocatief | pugne | pugnī |
| ablatief | pugnō | pugnīs |