victor
Uiterlijk
- vic·tor
vĭctor m
- [1] victoria, victoriosus, victrix
| enkelvoud | meervoud | |
|---|---|---|
| nominatief | victor | victōrēs |
| genitief | victōris | victōrum |
| datief | victōrī | victōribus |
| accusatief | victōrem | victōrēs |
| vocatief | victor | victōrēs |
| ablatief | victōre | victōribus |