praevalere/vervoeging

Uit WikiWoordenboek
vervoeging van het Latijnse werkwoord praevalēre
Indicativus
Praesens Imperfectum Futurum simplex
actief passief actief passief actief passief
ego praevaleō ego praevaleor ego praevalēbam ego praevalēbar ego praevalēbō ego praevalēbor
praevalēs praevalēris praevalēbās praevalēbāris praevalēbis praevalēberis
is, ea, id praevalet is, ea, id praevalētur is, ea, id praevalēbat is, ea, id praevalēbātur is, ea, id praevalēbit is, ea, id praevalēbitur
nōs praevalēmus nōs praevalēmur nōs praevalēbāmus nōs praevalēbāmur nōs praevalēbimus nōs praevalēbimur
vōs praevalētis vōs praevalēminī vōs praevalēbātis vōs praevalēbāminī vōs praevalēbitis vōs praevalēbiminī
eī/iī, eae, ea praevalent eī/iī, eae, ea praevalentur eī/iī, eae, ea praevalēbant eī/iī, eae, ea praevalēbantur eī/iī, eae, ea praevalēbunt eī/iī, eae, ea praevalēbuntur
Perfectum Plusquamperfectum Futurum exactum
actief passief actief passief actief passief
ego praevalī ego praevalitus, -a, -um sum ego praevaleram ego praevalitus, -a, -um eram ego praevalerō ego praevalitus, -a, -um erō
praevalistī praevalitus, -a, -um es praevalerās praevalitus, -a, -um erās praevaleris us, -a, -um eris
is, ea, id praevalit is, ea, id praevalitus, -a, -um est is, ea, id praevalerat is, ea, id praevalitus, -a, -um erat is, ea, id praevalerit is, ea, id praevalitus, -a, -um erit
nōs praevalimus nōs praevalitī, -ae, -a sumus nōs praevalerāmus nōs praevalitī, -ae, -a erāmus nōs praevalerimus nōs praevalitī, -ae, -a erimus
vōs praevalistis vōs praevalitī, -ae, -a estis vōs praevalerātis vōs praevalitī, -ae, -a erātis vōs praevaleritis vōs praevalitī, -ae, -a eritis
eī/iī, eae, ea praevalērunt eī/iī, eae, ea praevalitī, -ae, -a sunt eī/iī, eae, ea praevalerant eī/iī, eae, ea praevalitī, -ae, -a erant eī/iī, eae, ea praevalerint eī/iī, eae, ea praevalitī, -ae, -a erunt
Subiunctivus
Praesens Imperfectum
actief passief actief passief
ego praevaleam ego praevalear ego praevalērem ego praevalērer
praevaleās praevaleāris praevalērēs praevalērēris
is, ea, id praevaleat is, ea, id praevaleātur is, ea, id praevalēret is, ea, id praevalērētur
nōs praevaleāmus nōs praevaleāmur nōs praevalērēmus nōs praevalērēmur
vōs praevaleātis vōs praevaleāminī vōs praevalērētis vōs praevalērēminī
eī/iī, eae, ea praevaleant eī/iī, eae, ea praevaleantur eī/iī, eae, ea praevalērent eī/iī, eae, ea praevalērentur
Perfectum Plusquamperfectum
actief passief actief passief
ego praevalerim ego praevalitus, -a, -um sim ego praevalissem ego praevalitus, -a, -um essem
praevalerīs praevalitus, -a, -um sīs praevalissēs praevalitus, -a, -um essēs
is, ea, id praevalerit is, ea, id praevalitus, -a, -um sit is, ea, id praevalisset is, ea, id praevalitus, -a, -um esset
nōs praevalerīmus nōs praevalitī, -ae, -a sīmus nōs praevalissēmus nōs praevalitī, -ae, -a essēmus
vōs praevalerītis vōs praevalitī, -ae, -a sītis vōs praevalissētis vōs praevalitī, -ae, -a essētis
eī/iī, eae, ea praevalerint eī/iī, eae, ea praevalitī, -ae, -a sint eī/iī, eae, ea praevalissent eī/iī, eae, ea praevalitī, -ae, -a essent
Imperativus
Praesens Futurum
actief passief actief passief
2e pers. enk. praevalē 2e pers. enk. praevalēre 2e pers. enk. praevalētō 2e pers. enk. praevalētor
3e pers. enk. praevalētō 3e pers. enk. praevalētor
2e pers. mv. praevalēte 2e pers. mv. praevalēmini 2e pers. mv. praevalētōte
3e pers. mv. praevalentō 3e pers. mv. praevalentor
Infinitivus
Praesens Perfectum Futurum
actief passief actief passief actief passief
praevalēre praevalērī praevalisse praevalitum, -am, -um esse praevalitūrum, -am, -um esse praevalitum īrī
Participium
Praesens Perfectum Futurum
actief passief actief
praevalēns, -ntis praevalitus, -a, -um praevalitūrus, -a, -um
Gerundium Gerundivum Supinum
praevalēndum, -a praevalēndus, -a, -um praevalitum, praevalitū