accusare/vervoeging

Uit WikiWoordenboek
vervoeging van het Latijnse werkwoord accūsāre
Indicativus
Praesens Imperfectum Futurum simplex
actief passief actief passief actief passief
ego accūsō ego accūsor ego accūsābam ego accūsābar ego accūsābō ego accūsābor
accūsās accūsāris accūsābās accūsābāris accūsābis accūsāberis
is, ea, id accūsat is, ea, id accūsātur is, ea, id accūsābat is, ea, id accūsābātur is, ea, id accūsābit is, ea, id accūsābitur
nōs accūsāmus nōs accūsāmur nōs accūsābāmus nōs accūsābāmur nōs accūsābimus nōs accūsābimur
vōs accūsātis vōs accūsāminī vōs accūsābātis vōs accūsābāminī vōs accūsābitis vōs accūsābiminī
eī/iī, eae, ea accūsant eī/iī, eae, ea accūsantur eī/iī, eae, ea accūsābant eī/iī, eae, ea accūsābantur eī/iī, eae, ea accūsābunt eī/iī, eae, ea accūsābuntur
Perfectum Plusquamperfectum Futurum exactum
actief passief actief passief actief passief
ego accūsāvī ego accūsātus, -a, -um sum ego accūsāveram ego accūsātus, -a, -um eram ego accūsāverō ego accūsātus, -a, -um erō
accūsāvistī accūsātus, -a, -um es accūsāverās accūsātus, -a, -um erās accūsāveris us, -a, -um eris
is, ea, id accūsāvit is, ea, id accūsātus, -a, -um est is, ea, id accūsāverat is, ea, id accūsātus, -a, -um erat is, ea, id accūsāverit is, ea, id accūsātus, -a, -um erit
nōs accūsāvimus nōs accūsātī, -ae, -a sumus nōs accūsāverāmus nōs accūsātī, -ae, -a erāmus nōs accūsāverimus nōs accūsātī, -ae, -a erimus
vōs accūsāvistis vōs accūsātī, -ae, -a estis vōs accūsāverātis vōs accūsātī, -ae, -a erātis vōs accūsāveritis vōs accūsātī, -ae, -a eritis
eī/iī, eae, ea accūsāvērunt eī/iī, eae, ea accūsātī, -ae, -a sunt eī/iī, eae, ea accūsāverant eī/iī, eae, ea accūsātī, -ae, -a erant eī/iī, eae, ea accūsāverint eī/iī, eae, ea accūsātī, -ae, -a erunt
Subiunctivus
Praesens Imperfectum
actief passief actief passief
ego accūsem ego accūser ego accūsārem ego accūsārer
accūsēs accūsēris accūsārēs accūsārēris
is, ea, id accūset is, ea, id accūsētur is, ea, id accūsāret is, ea, id accūsārētur
nōs accūsēmus nōs accūsēmur nōs accūsārēmus nōs accūsārēmur
vōs accūsētis vōs accūsēminī vōs accūsārētis vōs accūsārēminī
eī/iī, eae, ea accūsent eī/iī, eae, ea accūsentur eī/iī, eae, ea accūsārent eī/iī, eae, ea accūsārentur
Perfectum Plusquamperfectum
actief passief actief passief
ego accūsāverim ego accūsātus, -a, -um sim ego accūsāvissem ego accūsātus, -a, -um essem
accūsāverīs accūsātus, -a, -um sīs accūsāvissēs accūsātus, -a, -um essēs
is, ea, id accūsāverit is, ea, id accūsātus, -a, -um sit is, ea, id accūsāvisset is, ea, id accūsātus, -a, -um esset
nōs accūsāverīmus nōs accūsātī, -ae, -a sīmus nōs accūsāvissēmus nōs accūsātī, -ae, -a essēmus
vōs accūsāverītis vōs accūsātī, -ae, -a sītis vōs accūsāvissētis vōs accūsātī, -ae, -a essētis
eī/iī, eae, ea accūsāverint eī/iī, eae, ea accūsātī, -ae, -a sint eī/iī, eae, ea accūsāvissent eī/iī, eae, ea accūsātī, -ae, -a essent
Imperativus
Praesens Futurum
actief passief actief passief
2e pers. enk. accūsā 2e pers. enk. accūsāre 2e pers. enk. accūsātō 2e pers. enk. accūsātor
3e pers. enk. accūsātō 3e pers. enk. accūsātor
2e pers. mv. accūsāte 2e pers. mv. accūsāmini 2e pers. mv. accūsātōte
3e pers. mv. accūsantō 3e pers. mv. accūsantor
Infinitivus
Praesens Perfectum Futurum
actief passief actief passief actief passief
accūsāre accūsārī accūsāvisse accūsātum, -am, -um esse accūsātūrum, -am, -um esse accūsātum īrī
Participium
Praesens Perfectum Futurum
actief passief actief
accūsāns, -ntis accūsātus, -a, -um accūsātūrus, -a, -um
Gerundium Gerundivum Supinum
accūsāndum, -a accūsāndus, -a, -um accūsātum, accūsātū