beluatus
- afgeleid van bēlua
bēluātus
- (Plautus) voorzien van opgeborduurde dieren
| enkelvoud | meervoud | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | |
| nominatief | bēluātus | bēluāta | bēluātum | bēluātī | bēluātae | bēluāta |
| genitief | bēluātī | bēluātae | bēluātī | bēluātōrum | bēluātārum | bēluātōrum |
| datief | bēluātō | bēluātae | bēluātō | bēluātīs | bēluātīs | bēluātīs |
| accusatief | bēluātum | bēluātam | bēluātum | bēluātōs | bēluātās | bēluāta |
| ablatief | bēluātō | bēluātā | bēluātō | bēluātīs | bēluātīs | bēluātīs |
| vocatief | bēluāte | bēluāta | bēluātum | bēluātī | bēluātae | bēluāta |
| Vergrotende trap (comparatief) (nom. m. enk.): bēluātior | ||||||
| Overtreffende trap (superlatief) (nom. m. enk.): bēluātissimus | ||||||