beluinus
Latijn
Woordherkomst en -opbouw
- afgeleid van bēlua
Bijvoeglijk naamwoord
bēluīnus
- (post-klassiek) dierlijk
Verbuiging
| enkelvoud | meervoud | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | mannelijk | vrouwelijk | onzijdig | |
| nominatief | bēluīnus | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna |
| genitief | bēluīnī | bēluīnae | bēluīnī | bēluīnōrum | bēluīnārum | bēluīnōrum |
| datief | bēluīnō | bēluīnae | bēluīnō | bēluīnīs | bēluīnīs | bēluīnīs |
| accusatief | bēluīnum | bēluīnam | bēluīnum | bēluīnōs | bēluīnās | bēluīna |
| ablatief | bēluīnō | bēluīnā | bēluīnō | bēluīnīs | bēluīnīs | bēluīnīs |
| vocatief | bēluīne | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna |
| Vergrotende trap (comparatief) (nom. m. enk.): bēluīnior | ||||||
| Overtreffende trap (superlatief) (nom. m. enk.): bēluīnissimus | ||||||